Avansa rēķins un gala rēķins: kad pakalpojums ir sniegts

PVN likuma 32. panta piektā daļa, viens teikums:

„Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos."

Ne tad, kad klients samaksā. Ne tad, kad tu izraksti rēķinu. Un ne tad, kad tu no objekta aizbrauc. Parakstīts akts par posmu — tas ir notikums, pie kura piesienas viss pārējais: nodokļa taksācijas periods, reģistrācijas slieksnis un tas, kurš no taviem trim rēķiniem ir īstais.

Trīs dokumenti, viens likuma jēdziens

Sarunā tiek lietoti vismaz četri vārdi: avansa rēķins, priekšapmaksas rēķins, starprēķins un gala rēķins. Likumā neviens no tiem nav dokumenta veids. PVN likums pazīst nodokļa rēķinu — 125. pants nosaka, kas tajā jābūt, 127. pants nosaka, kam tas jāizraksta.

Tas nav vārdu spēle, bet praktiska atšķirība: ja tavs dokuments satur 125. panta pirmajā daļā prasītos rekvizītus, tas ir nodokļa rēķins neatkarīgi no tā, kas rakstīts lapas augšā; ja nesatur, tad nosaukums „Avansa rēķins" to par tādu nepadara. Klients, kurš no tā atskaitīs priekšnodokli, skatās rekvizītus, ne virsrakstu.

Ko vari saukt kā gribi, un ko nevari:

Avansa rēķins seko naudai, nevis iet tai pa priekšu

Šī ir vieta, kur visbiežāk kļūdās, un kļūda ir loģiska, nevis pavirša. Dokuments, ko sauc par avansa rēķinu, praksē tiek sūtīts, lai naudu pieprasītu. Likums to pašu vārdu lieto citādi.

1. panta pirmā daļa: reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu par „avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas" — ar vienu izņēmumu, proti, avansu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Pienākums rodas, kad nauda ir saņemta.

Praktiskās sekas ir divas. Pirmkārt, maksājuma pieprasījums pirms naudas saņemšanas nav nodokļa rēķins un tam nav jābūt numurētam nodokļa rēķinu sērijā — ja to tā numurē, rodas dokuments, kas iekrīt sērijā un par kuru neviens nodoklis nav aprēķināts. Otrkārt, kad nauda ir pienākusi, rēķins ir jāizraksta, arī tad, ja objekts vēl nav sācies.

Un 125. panta pirmās daļas 7. punkts prasa atsevišķu datumu: datumu, kad saņemta atlīdzība avansā, ja tas ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma. Tas ir lauks, kura nav nevienā parastā rēķina veidnē — un tieši to pārbaudē meklē.

Skaidra nauda izslēdz režīmu, un pie avansa tas notiek visbiežāk

Ja abas puses ir reģistrēti iekšzemes PVN maksātāji un darbi ir būvniecības pakalpojumi, darbojas 142. pants: nodokli budžetā maksā saņēmējs, un tavā rēķinā nodokļa nav. Trīs nosacījumi un atzīme rēķinā ir aprakstīti atsevišķi: Reversais PVN būvniecībā: 142. pants, trīs nosacījumi un atzīme.

Viens no tiem nosacījumiem pie avansa ir bīstamāks nekā pie gala rēķina. 142. panta divpadsmitā daļa: būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Avansu klients bieži grib samaksāt uzreiz — pie līguma parakstīšanas, uz vietas, skaidrā naudā. Tajā brīdī režīms ir zaudēts, un izlabot to pēc fakta nevar: samaksas veids nav rēķina rekvizīts, ko pārraksta.

Viena rinda līgumā to novērš: avanss tiek maksāts tikai ar pārskaitījumu.

Kas rēķinā ir un kā tajā nav

Pie 142. panta režīma rēķinā ir summa bez nodokļa (142. panta sestā daļa) un norāde „nodokļa apgrieztā maksāšana" (125. panta pirmās daļas 16. punkts). Saņēmējs maksā tieši rēķinā norādīto vērtību (142. panta septītā daļa) — ne vairāk.

Un tagad tā daļa, kas pārsteidz: likme un nodokļa summa rēķinā nav jāraksta vispār. 129. panta trešā daļa nosaka, ka, piemērojot 142. pantā minēto režīmu, rēķinā nenorāda 125. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā minēto informāciju. Tas nozīmē, ka „PVN 0 %" rinda ir nepareiza tikpat lielā mērā kā „PVN 21 %" rinda. Pareizi ir tādas rindas nebūt.

Ja valūta nav eiro, 129. panta piektā daļa ļauj summas izteikt jebkurā valūtā, bet maksājamā nodokļa summa jāizsaka eiro pēc kursa, kas spēkā darījuma dienas sākumā vai avansa maksājuma saņemšanas dienas sākumā. Atkal tas pats datums, kas 125. panta pirmās daļas 7. punktā.

Kas ietilpst summā, ko sadala pa posmiem

1. panta piektā daļa nosaka, ka būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu — tostarp būvizstrādājumu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, iegādes un uzstādīšanas vērtību un būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtību.

Tas atbild uz jautājumu, ko uzdod katrā otrajā objektā: vai katls, ko iebūvē, ir prece ar savu režīmu vai daļa no pakalpojuma. Tas ir daļa no pakalpojuma. Un tas nozīmē, ka avansu par materiālu nevar izrakstīt ārpus režīma tikai tāpēc, ka tas ir materiāls.

Kā šīs pašas izmaksas izskatās tāmē, pirms tās nonāk rēķinā: Tāmes paraugs: ko nosaka LBN 501-17 un kam tā forma ir obligāta.

Viens objekts, seši datumi

Dzīvojamās mājas stāvvada nomaiņa, līgumcena 18 000 eiro bez nodokļa, abas puses reģistrēti PVN maksātāji, trīs posmi ar aktiem.

14. janvāris. Parakstīts līgums, avanss 3 600 eiro (20 %), maksājams ar pārskaitījumu. Rēķins vēl netiek izrakstīts — nauda nav saņemta.

19. janvāris. Nauda ienākusi kontā. Tagad iestājas 127. panta pirmās daļas 2. punkts: izrakstām nodokļa rēķinu par saņemto avansu, summa bez nodokļa 3 600 eiro, norāde „nodokļa apgrieztā maksāšana", bez likmes un bez nodokļa summas, un atsevišķā laukā datums, kad saņemta atlīdzība avansā — 19.01.2026.

27. marts. Parakstīts pieņemšanas akts par pirmo posmu, 7 000 eiro. Tagad — un tikai tagad — pakalpojums šajā daļā ir sniegts (32. panta piektā daļa). Starprēķins: posma vērtība 7 000, atskaitīts avanss 3 600, apmaksai 3 400.

2. jūnijs. Akts par otro posmu, 6 000 eiro. Starprēķins uz 6 000; avanss jau izlietots.

18. septembris. Akts par trešo posmu, 5 000 eiro. Gala rēķins uz 5 000. Kopā izrakstīts 3 600 + 3 400 + 6 000 + 5 000 = 18 000 eiro, tieši līgumcena, bez pārklāšanās.

Un viens datums, kas šajā rindā neparādās: ja starp otro un trešo aktu būtu pagājis vairāk nekā gads, 32. panta piektā daļa tik un tā būtu uzskatījusi pakalpojumu par sniegtu — ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Velkošos objektos tas ir vienīgais termiņš, kas iestājas pats no sevis, bez neviena paraksta.

Kā avansi un posmi ietekmē 50 000 eiro slieksni, ja gads mainās pa vidu: PVN likmes un 50 000 € slieksnis: būvdarbi ir 21 % arī dzīvoklī.

---

Stāvoklis 2026. gada 24. septembrī. Raksts apraksta tiesisko regulējumu un neaizstāj konsultāciju konkrētā gadījumā. 142. pants pēdējo reizi būtiski grozīts ar 30.05.2019. likumu, un tieši divpadsmitā daļa toreiz tika izteikta jaunā redakcijā — pirms lielāka līguma atver likumi.lv spēkā esošo redakciju un pārliecinies, ka daļu numerācija sakrīt ar to, ko lieto tavs grāmatvedis; astotā līdz vienpadsmitā daļa ir izslēgtas, un vecos skaidrojumos tās vēl figurē.

Ko dara Zirko: starprēķini veido ķēdi ar vienu modeli — vai nu katrs posms atsevišķi, vai uzkrājoši ar iepriekšējo avansu atskaitīšanu —, un modeli ķēdes vidū nomainīt nevar, lai summas nepārklātos; dokumentu sarakstā pie katra rēķina redzama neapmaksātā atlikusī summa. Vai pieņemšanas akts ir parakstīts, Zirko nezina un nevar zināt — tas ir papīrs ar diviem parakstiem uz objekta, un tieši tas nosaka, kurā dienā pakalpojums ir sniegts.